Welcome to WordPress.com. After you read this, you should delete and write your own post, with a new title above. Or hit Add New on the left (of the admin dashboard) to start a fresh post.

Here are some suggestions for your first post.

  1. You can find new ideas for what to blog about by reading the Daily Post.
  2. Add PressThis to your browser. It creates a new blog post for you about any interesting  page you read on the web.
  3. Make some changes to this page, and then hit preview on the right. You can always preview any post or edit it before you share it to the world.

Vislabāk šobrīd protams ir ārpus pilsētas. Ja tomēr esat Rīgā, Smilšu skulptūru parks AB dambī ir vieta, kur var ļauties mierpilnam radīšanas priekam mākslas darbnīcās, baudīt skaisto skatu uz Rīgas panorāmu un saulrietu.

Mūsu iespaidi:

http://www.flickr.com/apps/slideshow/show.swf?v=104087

Mūsu pirmā iepazīšanās bija neilga, noteikti nāksim vēl. Iespējams uz kādu koncertu, kino vakaru vai spēļu maratonu.

Ceturdien kopā ar bērniem devāmies uz R.Ivanova darbu izstādi Unique.Felt Kalnciema ielas tirdziņā. Patīkami, ka nebija tik daudz cilvēku, kā tas ir nedēļas nogalēs.

Šoreiz mums īpaši patika.

1. Šis R.Ivanova darbs ir mans šī brīža favorīts!

Izstādi būs iespējams apskatīt līdz sesdienai, 6.augustam.

2. Milzu burbuļu pūšana, kuru organizēja “Brīnumlaternas” , aizrāva gan bērnus, gan pieaugušos.

Sāka niķoties kamera, tāpēc varu dalīties vien miglas bildes.

Ilze no emuāra Zize šo “uzparikti” ir iegādājusies un aprakstījusi savā emuārā.

3. “Palle kid” raibajā krāsu pasaulē jutos kā tauriņš- raibās kletiņas, bruncīši un krekli, aksesuāri un rotaļlietas, viss vilināt vilina. Īsta krāsu terapija, kas vairo prieku un rotaļīgumu.

Kamēr “Palle kid” mājas lapa vēl top, jaunumiem var sekot līdzi facebook profilā! Tur atradīsiet informāciju par dalību gadatirgos, jaunumiem, varat arī sazināties ar Inesi Osīti- visi apģērbi, aksesuāri, rotaļlietas ir viņas izsapņoti un radīti.

4. M.Stārastes un E.Krūmiņas grāmata “Arī mēs varam tā!”, kura savu pirmizdevumu piedzīvojusi 1970.gadā.

Katrā lappusē pa sirsnīgam stāstiņam ar M. Stārastes ilustrācijām un vingrojums, kas rosina vingrot kopā ar bērniem.

Kopš ik rītu pirms brokastīm iekustinu ķermeni un garu ar jogas vingrojumiem, vingrošanas prieks pielipis arī bērniem. Solvita (1,8 g.) ir mana uzticīgākā līdzjutēja un vingrošanas biedre. Ja jogas paklājiņš gadās “pa skatienam”, tad aicina vingrot vairākas reizes dienā.

Drīzumā pastāstīšu kā E.Krūmiņas vingrinājumi iedzīvināsies mūsmājās.

Bērniņš ienes ģimenē lielu prieku un mīlestību, tomēr mamiņas ikdiena ar mazuli mājās, rūpēm par saimniecību, citiem ģimenes locekļiem, varbūt arī mācībām un/vai darbu nav viegla.

Lai saprastu, kas ir aktuāli mūsu emuāra lasītājiem, veicām nelielu aptauju. Paldies visiem, kas piedalījās!

Lielākais izaicināums māmiņā ir grūtības atrast laiku sev (44%), savai pašizaugsmei (37%), sabalansēt dažādas lomas. Tad seko nogumums (29%), finansu trūkums (25%) un grūtības tikt galā ar dusmām (25%).

Šie rezultāti sasaucas ar mana pēdējā laika pārdomām un ieskanas topošajos rakstos par to, cik nozīmīgas bērna attīstībai ir māmiņas rūpes par sevi, savām vajadzībām un interesēm. Ja sieviete ir nogurusi, ierobežota iespējās izpausties, viņai ir grūti sniegt bērniņam to mieru, stabilitāti un mīlestību, kas viņam tik ļoti nepieciešama.

Vai jums ir izdevies atrast laiku sev un savā interesēm? Iedvesmojiet citus pastāstot kā jums tas izdodas?

Nesen tikos ar neparastu un iedvesmojošu cilvēku Ilzi Jēči, kas jau vairāk kā 10 gadus dzīvo saskaņā ar savu pārliecību par atbildīgu, dabai un cilvēcei draudzīgu dzīvi un īsteno savus sapņus.

Ilze ir sievišķīga un starojoša, tikai brīžiem jūtams, ka maigums nes sevī arī lielu spēku un drosmi. Atceros R.Braunas novērojumu- “lai veidotu autentisku, patiesu saikni ar citiem, nepieciešama drosme būt ievainojamiem”.

Arī Ilze runā par kontaktu un uzdod retorisku jautājumu: “Kā gan mēs varam būt kontaktā ar vidi, kurā dzīvojam, ar citiem cilvēkiem, ja esam tik atsvešināti paši no sevis?”

Ilzes ceļš ved caur harmoniju ar sevi uz labāk pasauli.

 
Pēdējos desmit gadus Ilze darbojos ar dažādos sociālos un vides projektos vietējā un Eiropas mērogā. Tāpat arī studē komplimentārās dziedniecības metodes, mācoties dažādās skolās un strādājot kopā ar dziedniekiem dažādās pasaules valstīs, kā Nepālā, Indijā, Kanādā, Argentīnā un ASV.

Viens no nozīmīgiem projektiem ir 4 mēnešu ilgais darbs ar sievietēm Iļģuciema cietumā un Māras krīzes centrā. Tā laikā Ilze palīdzēja sievietēm gūt pieredzi, kura ir svarīga ikvienam- kā būt mierā ar sevi un apkārtējiem. Un ieguva jaunu, spēcīgu pieredzi pati. 
Nodarbībās sievietes apguva un praktizēja vienkāršus jogas vingrinājumus, kas palīdzētu saglabāt labu veselību un pašsajūtu, neformāli runājās par veidiem kā komunicēt bez konfliktiem un izsapņoja dzīvi kādu tās gribētu dzīvot, kā to varētu īstenot un ko viņas varētu darīt sabiedrības labā. 
Iesaku ielūkojieties fotogrāfijās un Ilzes atklāsmēs: http://www.ecobodywork.com/prison-project.html 
Vairāk par Ilzes biogrāfiju jūs varat izlasīt viņas mājaslapā.
Šobrīd, kā ik vasaru Ilze ir Latvijā. Liepājniekiem bija iespēja „Tējas istabā” piedalīties Ilzes vadītajās jogas nodarbībās, es savukārt izmantoju iespēju iepazīties ar akrojogu un Taizemes masāžas pamatprincipiem jogas studijā „Daya joga”. 

Nodarbības vadīja Luis Gabriels Vatels un Ilze Jēče.

Akrojoga
Akrojoga ir tapusi salīdzinoši nesen 2003.gadā, integrējot kontaktjogu, Tai masāžu un dinamiskās akrobātikas spēku. Akrojoga rosina uzticēšanos, kontaktu ar sevi un citiem un rotaļīgumu. Tās mērķis ir palīdzēt tās praktizētājiem piedzīvot vienotības sajūtu ar sevi, citiem un dievišķo. Vairāk par akrojogu: http://www.acroyoga.org

2h laikā gan paspēju sajust vien savu aizsardzības “mūru” esamību un nedaudz paraudzīties tiem pāri. Tomēr sajūtas bija neparastas!

Veicot akrojogas vingrinājumus, es biju “spiesta” patiešām sajust sevi un partneri un ieraudzīt perspektīvas, kādas pavērtu šāda prakses ilgākā laika posmā.

Lidoja visi, arī tie, kas uz jogas nodarbību bija atnākuši pirmo reizi.

Interesanti, kādas būtu sajūtas nodarbojoties ar acrojogu 3 dienas pēc kārtas, kā to darīja nedēļas nogales semināra dalībnieki? Spriežot pēc dalībnieku sejām to ir vērts piedzīvot. Varbūt nākamvasar…

http://www.flickr.com/apps/slideshow/show.swf?v=104087

Par kontaktu, ieklausīšanos un laimes izjūtu 
Pirms nodarbības satikāmies ar Ilzi un Luisu Gabrielu svaigēšanas restorānā Raw Garden. Neliels ieskats mūsu sarunā.
Kā jūs paši nonācāt līdz jogai?
I.: Apziņa, ka es un daudzi citi cilvēki pavada savas dzīves dienas vaimanās, negācijas pret sevi un apkārtējo pasauli. Apzina, ka nespēsim atrisināt pasaulīgas problēmas, pirms neatrisināsim savas iekšējās cīņas un attiecības ar tuviem un tāliem cilvēkiem. Meklējot iespējas vairot šo iekšējo harmoniju sevī es sāku studēt dažādas rietumu un austrumu garīgās un fiziskās prakses.
L.G.: Mana pirmā izglītība ir jurisprudencē. 10 gadus strādājot šajā jomā, jutu, ka dzīve nav tik priekpilna un harmoniska kā varētu būt un sāku meklēt iespējas to mainīt. Jogas prakse man atvēra jaunu, laimīgāku un priecīgāku pasauli.  Sākuma tas man bija kā hobijs, kurš tomēr ietekmēja visas dzīves jomas, arī profesionālo. Praktizēt jogu es ieguvu spēju aizstāvēt savas robežas un sasniegt mērķus neagresīvā veidā. Sākumā tas kolēģos izraisīja neizpratni, man teica, tev vajadzētu būt agresīvākam, bet ar laiku visa uzņēmuma kultūra mainījās, ieviešot uz sadarbību, nevis cīņu vērstu komunikāciju.
Acrojoga nepieder pie tradicionālajiem jogas veidiem, tā radusies salīdzinoši nesen. Kāpēc izvēlējāties to, nevis kādu tradicionālāku, senāku praksi.
L.G. Esmu apguvis un praktizējis dažādus jogas virzienus un joprojām izmantoju iespējas paplašināt savas pieredzes robežas. Brazīlijā, kur es dzīvoju, tiek praktizēti ļoti dažādi jogas virzieni. Manuprāt, svarīgi piedzīvot un sajust, kas ir tavs. Bieži izplatīts jogu attīstības ceļš ir no ķermeniskām praksēm uz garīgākām, meditatīvām. Tomēr cilvēku daudzveidība ir neierobežota. Vieniem labāk piemērotas ir ķermeniskās prakses, citiem meditatīvās un viņi sasniedz lieliskus rezultātus savā izvēlētajā jomā.  Acrojoga un radža joga, kuras šobrīd aktīvi praktizēju, pilda manu dzīvi ar prieku un harmoniju.
Acrojoga ir īpaša ar to, ka tiek veicināta ne tikai individuālā apzinātība, bet arī jūtīgums pret citiem, citu esības un robežu apzināšanās un sadarbība. Tas sniedz pieredzi, lai saprastos un mijiedarbotos bez vārdiem, palīdz nojaukt nevajadzīgas, pagātnes pieredzē sakņotas robežas, attīsta uzticēšanos. 
Turpinājumā atbild Ilze.
Kāda vieta jogas praksei ir tavā ikdienas dzīvē? Cik bieži, kā tu to praktizē?
Turpinu vadīt jogas nodarbības Liepājā un veidoju dažādas jogas darbnīcas. Pati veltu laiku pilnai jogas nodarbībai ik pārdienas, taču jogu, meditāciju un citas garīgās prakses īpaši nenošķiru no savas ikdienas dzīves. Izstiept ķermeņi un piedzīvot garīgus mirkļus var pat virtuvē griežot gurķus un braucot satiksmes autobusā. 
Vai tu joprojām esi svaigēdāja? Kā atšķiras tava pašsajūta salīdzinājumā ar laiku, kad ēdi arī citu pārtiku?
Neesmu svaigēdāja, bet noteikti dodu priekšroku svaigiem, vietējas izcelsmes un bioloģiski audzētiem produktiem ēdiena gatavošanā. Ēdu to, kas kārojas un ķermenim liekas nepieciešams, nepieturoties pie uztura teorijām un kādu produktu ierobežošanas. Tiesa esmu veģetāriete un šī pārliecība nāk no tīras dzīvnieku mīlestības un nevēlēšanās nogalināt, vai atbalstīt vardarbību pret dzīvniekiem. 
Vai nav sajūta, ka organismam kaut kas pietrūkst?
Ja rodas sajūta, ka organismam kaut kas pietrūkst noteikti izanalizēju savu  ēdienkarti, savu kustību apjomu un savu emocionālo stāvokli pēdējās nedēļās. Iespējams, ka ir trūcis pozitīvo emociju, pavadīts ievērojams laiks strādājot salīkušam pār datoru vai pārbraucienu laikā ēsts uzturvielām nabadzīgs uzturs. Kaut kādā brīdī tu saproti, kas un kā ir jāmaina savā ikdienas dzīvē, lai uzlabotu pašsajūtu. Roka automātiski sniedzas pēc salātiem, alvejas sulas, nātru tējas utt., ja ķermenim nepieciešams vairāk šis vai tas vitamīns vai minerālvielas. Iemācoties ieklausīties savā ķermenī, tā vajadzībās, noteikti var krietni samazināt savu risku iedzīvoties dažādās slimībās un sāpēs.
Kā ar kārdinājumiem? Vai tiešām nekārojas apēst kādu saldējumu, kūciņu vai ko citu un kā tu ar to tiec galā?
Ja kārojas, to arī daru.Tiešām domāju, ka svarīgākais ir sakārtot visu galvā, savā domāšanā, un tad viss pārējais notiks automātiski pats par sevi. Domāju, ka ar sevis apspiešanu, dažādām diētām, kas tev diktē kā dzīvot, kā būt, kā ēst, nenoved pie nekā pozitīva un ilgtspējīga. Tavam uzturam, garīgām un fiziskām praksēm ir jābūt patiesa prieka nesošām. Galu galā cilvēks dabiski tiecas pēc laimes sajūtas, un agri vai vēlu uzturs, fiziskās aktivitātēs, kurās tu sevi ierobežo un nosodi, tev apniks, un tu metīsies otrā galējībā- nedarot neko ķermenim un garam veselīgu. Līdz ar to veselīgs dzīvesveids ir jāintegrē jau savā esošajā dzīvesveidā soli pa solim atklājot to, kas pašam visvairāk iet pie sirds, kas rada prieka sajūtu.
Nav viegli mainīt ierasto dzīves veidu- ar ko tu ieteiktu sākt?
Es domāju, ka to darīt ir ļoti viegli. Bet svarīgi ir izzināt savas izvēles iemeslus un sekas, akli nepaķerot idejas un nepārņemot domas no citiem cilvēkiem, kam ir citas vajadzības un cita veselības vēsture. Tad, kad cilvēks saprot, ka viņš pats vien ir atbildīgs par to, kas pašlaik notiek viņa dzīvē: veselībā, attiecībās, darbā utt., tad dzīvesveida izmaiņas vairs netiek uztvertas kā slogs, bet gan kā dabisks dzīves ceļš mācoties dzīvot labāk un piepildītāk.
Vai ir kādas vienkāršas lietas, ko cilvēks varētu mainīt savā ikdienā, lai uzlabotu savu pašsajūtu, arī tad, ja nav iespējams doties uz, piemēram, jogas nodarbībām?
Noteikti palīdzot un darot labus darbus savas kopienas un sabiedrības labā. Darbs labiem mērķiem ir tas, kas dod ilgstošu prieka un pacilājuma sajūtu, kas liek tev pacelties pāri sev pašam, savam ego, un paraudzīties uz pasauli un sevi ar lielāku mīlestību.
Pieņemt dažreiz tik bargo realitāti un progresīvi raudzīties pēc pozitīviem un inovatīviem risinājumiem.
Sākt dienu ar smaidu, pieņemt dzīves likstas kā iespēju mācities un kļūt labākam un  laimīgākam. Atrast laiku, lai satiktos ar mīļotiem cilvēkiem un palutinātu sevi prātu apklusinošos hobijos un citās nodarbēs.
Un noteikti arī savā ikdienas uzturā iekļaut vairāk dārzeņu un augļu. 
Kādi ir tavas tālākās attīstības plāni?
Turpināšu darboties komplimentāro terapiju laukā, darboties sociālo un vides izmaiņu projektos. Mācīšos būt lielākā priekā un mierā ar sevi, apkārtējiem cilvēkiem un pasaulīgām likstām.

Lai tev, Ilzīt, izdodas!

Ilzes raksts par Vipassana meditācijas retrītu Indijā šeit.
Ilzes raksts “Ēdiens kā dāvana” no Vides vēstīm šeit.

“Dīvāniņš Saulrietā”, par kuru nesen rakstījām un kura jauko radošo darbu komplektu joprojām iespējams iegūt savā īpašumā pastāstot par kādu radošu darbiņu jūsu ģimenē, ir radījis jaunu interneta vietni, kur iespējams bez maksas lejuplādēt krāsojamās un darba lapas : http://izkrasopats.lv/

Jau šobrīd tur pieejami jauki mākslinieces L.Bikšes zīmējumi.

Arī citi bērnu grāmatu autori un ilustratori savās mājas lapās piedāvā jaukas lietas bērniem bez maksas.  Daudzi no šiem darbiņiem ir saistīti ar autoru grāmatām, bet var tikt izmantoti arī paši par sevi.

Jau rakstīju par Ē.Karlu, šoreiz – Ž.Breta, H.Šova, D.Mallingers, Š.Silversteins, Dž.Reja un K.Harts.

Ž.Breta ar trīs zīloņiem

Ļoti bagāts krāsojamo lapu klāsts pieejams populārās autores un ilustratores Žannas Bretas mājas lapā.

Hanna Šova

Hanna Šova ir ilustrējusi daudzas jaukas bērnu grāmatas, kuras apskatāmas viņas jautrajā mājas lapā: http://hannahshawillustrator.co.uk/

Radošiem brīžiem var noderēt arī ilustratores veidotās darba lapas : http://hannahshawillustrator.co.uk/?fun-stuff.html  

D.Mellings

Dāvids Mellings ir vairāk kā 60 grāmatu autors un ilustrators. Jūs varat ielūkoties viņa grāmatās un ja interesē arī iegādāties šeit.

D.Mellinga “Pasaka par Džeku Frostu” uzņemta arī animācijas filmā:

Autors izveidojis darba lapas ar dažādām jautrām aktivitātēm. Vērts ielūkoties šeit!

Š. Silversteins

Neparastā dziesminieka, dzejnieka, animatora un citādi radoša cilvēka Šela Silversteina mājas lapā pieejamas interesantas ideja un materiāli. Piemēram, kā iedzīvināt autora dzejoļus “Eight balloons” un “Cuttin’ Kate”. Tie gan ir angļu valodā, bet var noderēt iedvesmai un angļu valodas apgūšanai kopā ar bērniem.

Š.Silversteina dzejolis

Džeina Rejas mājas lapā pieejami daži autores zīmējumi- nāras, neeksistējošie briesmoņi un veļas šņore ar apģērbiem. Piedāvājam ielūkoties Dž.Rejas grāmatās un iegādāties tās šeit.

Karils Harts uzrakstījis un ilustrējis vairākas jaukas grāmatas, kuras izlasot kļūst skaidrs- pieklājīgi uzvesties, tas ir jautri! Viņa mājas lapā instrukcija, lai pagatavotu kārbiņu dinozaura audzēšanas sēkliņām, pagatvot rīmju veidošanas mašīnu, maskas, krāsojamās lapas u.c. par dinozauriņu un citas jaukas lietas.

Kādi ir jūsu iecienītākie krāsojamo un darba lapu avoti?

Paldies par informāciju un iedvesmu www.playingbythebook.net .

Ikvienam vecākam piemīt intuitīva, mīlestībā sakņota spēja būt pašam labākajam vecākam saviem bērniem. Atvērts prāts un sirds, ieklausīšanās bērnā, tiecoties izprast par viņa realitāti, izaicinājumus un sapņus, kombinācijā ar cieņu un bērna unikalitātes pieņemšanu ļauj atrast piemērotāko audzināšanas veidu.

Tomēr ne vienmēr mēs ticam paši savai sirdij, tāpēc meklējam drošību teorijās. Tur var arī patverties no sevis un savām sāpēm.